Bumbieres ir otrs izplatītākais sēkleņkoku kultūraugs Latvijas dārzos, taču dažādu sugu kadiķu izplatība Latvijā ir veicinājusi patogēna Gymnosporangium sabinae (Dicks.) G. Winter attīstību. Kā atzīst jaunā doktore, slimība pēdējos gados sastopama arvien vairāk ne tikai piemājas dārzos, bet arī komerciālajos bumbieru stādījumos, radot sekas bumbieru ražā. Turklāt līdz šim trūkuši pētījumi par bumbieru – kadiķu rūsas ierosinātāja specifiku un ierobežošanas iespējām.

Līdz ar to B. Lāces promocijas darba mērķis bija noskaidrot agroekoloģisko faktoru ietekmi uz Gymnosporangium sabinae (Dicks.) G. Winter bioloģiju, bumbieru - kadiķu rūsas epidemioloģiju un integrētās augu aizsardzības iespēju pielietojumu patogēna ierobežošanā.

Promocijas darbā ir identificētas Gymnosporangium sugas, kuras ierosina bumbieru – kadiķu rūsu un to izplatību Latvijā, izpētītas bumbieru – kadiķu rūsas ierosinātāja attīstības cikla īpatnības, kā arī izvērtēta slimības bojājumu pakāpe atkarībā no bumbieru genotipa.

B. Lāce secinājusi, ka Latvijā sastopamas trīs Gymnosporangium sugas, turklāt bumbieru – kadiķu rūsa atrasta visos apsekotajos bumbieru stādījumos, tomēr visstiprāk bumbieres inficētas piemājas dārzos. Bojājumu pakāpe lauka apstākļos dažādiem bumbieru genotipiem ir atšķirīga. Izturīgākie ir Pyrus ussuriensis, Tjoma, Sibirjačka, Kazraušu bumbiere nr.5, Petrilas nr.11, Doria, Elia, U 678, Doyenne d’Hiver.

Jaunā doktore arī atklājusi, ka bumbieru inficēšanās ir atkarīga no Gymnosporangium sabinae bazīdijsporu veidošanās un izlidošanas, kuru ietekmē meteoroloģiskā situācija. Izlidošanas posms ir visnozīmīgākais slimības ierobežošanā, kad nepieciešama atbilstoša fungicīdu izmantošana.

Pētījumi veikti Dārzkopības institūtā no 2008. līdz 2015. gadam. Augu materiāls ievākts visā Latvijas teritorijā, apskatot 762 kadiķus, kā arī bumbieres un pīlādžus no 53 vietām Latvijā. Pētījumā iegūtie rezultāti ir izmantojami jaunu šķirņu veidošanā un patogēna ierobežošanā ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.

Promocijas darba zinātniskā vadītāja: Prof. Dr. biol. Biruta Bankina.

Ar promocijas darba kopsavilkumu var iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā