Pētījumi tiek veikti 5 tematiskajos virzienos:

1. Augsnes ilgtspējīga izmantošana un mēslošanas risku mazināšana
2. Augļaugu ilgtspējīgu audzēšanu ietekmējošie bioloģiskie procesi un ražošanas blakusproduktu pielietojuma paplašināšana
3. Vietējās izcelsmes slaucamo govju un cūku saimnieciski nozīmīgo pazīmju ģenētiskā izpēte kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanai un dabīgas izcelsmes barības sastāvdaļu izstrāde un pārbaude
4. Vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana kvalitatīvu un veselīgu pārtikas produktu izstrādei
5. Mikroorganismu rezistences un citu bioloģisko un ķīmisko risku izpētes procedūru izstrāde un pielietošana pārtikas ķēdē

Augsnes ilgtspējīga izmantošana un mēslošanas risku mazināšana. Vadītājs Antons Ruža, LLU Lauksaimniecības un Vides un būvzinātņu fakultātes.

Turpināti pētījumi par nozīmīgāko laukaugu audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī turpināts darbs pie zināšanu bāzes radīšanas mēslošanas normu optimizācijai, samazinot vides riskus, ko rada slāpekļa un fosfora iespējamie zudumi no kultivēto zemju augsnēm. Eksperimenti veikti Poķu, Saldus, Bērzes un Vecauces stacionāros. Projekta realizācijā iesaistītas vairākas zinātnieku grupas, kas pēta augsnes izmaiņas, novērtē augsnes mikrobioloģisko aktivitāti, analizē kviešu stiebru pamatnes un sakņu puves izplatību, un veic skrejvaboļu un īsspārņu monitoringu ziemas kviešu sējumos ar dažādu augsnes apstrādi un laukaugu maiņu.

Augļaugu ilgtspējīgu audzēšanu ietekmējošie bioloģiskie procesi un ražošanas blakusproduktu pielietojuma paplašināšana. Vadītāja Inga Moročko-Bičevska, LLU APP Dārzkopības institūts.

Ābeles, bumbieres un vīnogas ieņem nozīmīgu nišu augļkopības nozarē, tām piemīt augsts ražošanas paplašināšanas un attīstības potenciāls, nodrošinot tirgu ar vietējas izcelsmes augstvērtīgiem produktiem un pārtikas izejvielām, t.sk. nišas produktiem. Projekta mērķu sasniegšanai darbs veikts septiņās aktivitātēs. Turpināti pētījumi par ābeļu un bumbieru augļu kvalitāti ietekmējošo slimību izplatību un izcelsmi un izstrādāts zinātniskais pamatojums to ierobežošanas pilnveidošanai. Pētījumu gaitā skaidroti ābeļu un bumbieru slimību un saimniekaugu mijiedarbības ģenētiskie un bioloģiskie aspekti audzēšanas un uzglabāšanas laikā, izstrādāts zinātniskais pamatojums ierobežošanas pasākumiem. Pilnveidotas augļu gatavības noteikšanas metodes, optimizēts augļu vākšanas laiks un skaidrota augļu nogatavošanās procesu ietekme apstrādei ar 1-MCP kvalitatīvas produkcijas nodrošināšanai un saglabāšanai. Veikta Latvijā selekcionēto un audzēto brīvdabas vīnogu izvērtēšana to mērķtiecīgai saglabāšanai un plašākai izmantošanai. Veikta Latvijā selekcionēto un audzēto vīnogu ķīmiskā sastāva (stilbēnu, t.sk. resveratrola, fenolskābju, procianidīnu u.c.) izpēte pielietojuma potenciāla paplašināšanai. Izstrādātas tehnoloģijas bioloģiski aktīvas vielas saturošu produktu ieguvei, izmantojot augļu koku un ogulāju audzēšanas un pārstrādes blakusproduktus (t.sk. dzinumus, augļaizmetņus, sēklas).

Vietējās izcelsmes slaucamo govju un cūku saimnieciski nozīmīgo pazīmju ģenētiskā izpēte kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanai un dabīgas izcelsmes barības sastāvdaļu izstrāde un pārbaude. Vadītāja Daina Jonkus, LLU Lauksaimniecības un Veterinārmedicīnas fakultātes.

Veikta Latvijas baltās šķirnes cūku DNS paraugu genotipēšana, nosakot cūku PRKAG3 gēna 4 lokusu polimorfismu, kā arī apkopoti genotipēšanas rezultāti. Noteikts dažāda genotipa slaucamo govju piena ķīmiskais sastāvs, t.sk. minerālvielas un recēšanas īpašības. Pētīts dažāda genotipa cūku gaļas ķīmiskais sastāvs, noteikts gaļas pH, mitruma noturība un krāsa.

Pētīta dabīgos bakteriocīnus saturošu barības devu sastāvdaļu ietekme uz dzīvnieku imūno stāvokli. Izvērtēta barības sastāvdaļu ietekme uz kautķermeņu gaļas kvalitatīvajām īpašībām. Veikta probiotisko līdzekļu imūnmodulējošo īpašību izpēte. Izvērtēti iegūtie pirmējie dati par barības piedevu (prebiotiku un sinbiotiku) receptūru 4 variāciju ietekmi uz teļu morfofofunkcionālo attīstību un veikti atkārtoti padziļināti pētījumi par veiksmīgākās prebiotikas un sinbiotikas receptūras efektivitāti.

Izstrādāta metodika SARA skarta ganāmpulka veselības problēmu un saslimšanas cēloņu noteikšanai. Izstrādāta jauna SARA novērtēšanas metode govīm.

Vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana kvalitatīvu un veselīgu pārtikas produktu izstrādei. Vadītāja Tatjana Ķince, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte un APP Agroresursu un ekonomikas institūts.

Turpināti pētījumi par graudu (kailgraudu miežu, tritikāles u.c.) kvalitātes parametriem piengatavībā un to izmantošanas iespējām jaunu funkcionālu pārtikas produktu izstrādē (pienā, maizē, konditorejā u.c.); graudu un pākšaugu pārstrādes produktu kvalitātes īpašību izpēte dažādu produktu ieguvei (makaroni, sausie pankūku maisījumi u.c.); turpināta receptūru izstrāde funkcionālo ar paaugstinātu uzturvērtību ekstrudēto produktu ieguvei; veikti pētījumi par Latvijā audzēto populāciju rudzu un hibrīdu rudzu šķirņu ķīmisko sastāva izpēti, tehnoloģiskām īpašībām, bioloģiski aktīviem savienojumiem un priekšrocībām rudzu maizes gatavošanā. Turpināta svaigu dažādu šķirņu kartupeļu kvalitātes izpēte jaunu kartupeļu produktu izstrādei; turpināti pētījumi par kartupeļu pārstrādes blakusproduktu (kartupeļu mizu u.c.) potenciāla izvērtējumu. Turpināti eksperimenti par laktulozes ieguvi un attīrīšanu un izmantošanu pārtikas produktos kā prebiotiķi; pienskābes baktēriju producētiem eksopolisaharīdiem (EPS); veikti pētījumi par sūkalu derīguma termiņa pagarināšanas iespējām, izmantojot augstspiediena tehnoloģiju. Turpināti pētījumi par dažādu augu ekstraktu izmantošanu atdzesētās cūkgaļas derīguma termiņa pagarināšanai; sāls satura samazināšanas iespējām gaļas uzkodās, kā arī par ķirbju, irbeņu ogu, aroniju augļu un to atlikumproduktu ķīmiskā sastāva izpēti un to piemērotību dažādiem pārstrādes produktiem; mikroviļņu-vakuuma kaltēšanas metodes piemērotību dažādu augļu, dārzeņu un to atlikumproduktu un garšaugu kaltēšanai, saglabājot to bioloģisko vērtību.

Projektā tiek veikta arī miežu un auzu graudu fizikāli bioķīmiskā potenciāla izpēte, lai izvērtētu graudu strukturālās, tehnoloģiskās un diētiskās īpašības un arī bioloģiski aktīvu savienojumu veidošanās faktoru izvērtēšana rudzu un tritikāles graudos un kartupeļos veselīgas un drošas pārtikas ražošanai.

Mikroorganismu rezistences un citu bioloģisko un ķīmisko risku izpētes procedūru izstrāde un pielietošana pārtikas ķēdē. Vadītājs Aivars Bērziņš, BIOR un LLU Veterinārmedicīnas fakultāte.

Projektā veikti pētījumi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus – noskaidrot rezistento mikroorganismu (rezistences-AMR) izplatību lauksaimniecības dzīvniekos un pārtikas ķēdē un radīt jaunas zināšanas par AMR attīstības mehānismiem un tendencēm. Zinātnieki nosaka AMR korelāciju ar medikamentu pielietošanu dzīvnieku barībā un ārstniecībā un informēt nozares speciālistus un sabiedrību par rezistences ierobežošanas veidiem un iespējām. Tāpat tiek izstrādātas un ieviestas mūsdienu diagnostikas un analīžu metodes, kas nodrošinās pārtikas izejvielu un produktu un apkārtējās vides objektu izpēti, iegūstot zināšanas par šo paraugu riskiem cilvēku organismam.

Plānots, ka pētījumi noslēgsies 2017. gada nogalē. Detalizēta informācija par atsevišķiem projektiem pieejama mājas lapā http://agrobiores.lv/index.php/lv/.