Kopumā seminārā tika pārstāvētas 16 valstis (Vācija, Francija, Šveice, Lietuva, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Latvija, Igaunija, Polija, Itālija, Nīderlande, Ungārija, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija) un kopējais dalībnieku skaits sasniedza 40 cilvēku. Bija patiess gandarījums, ka izdevās semināram pieaicināt tik lielu ārzemju kolēģu sakaitu (29), jo, ja tiek salīdzināts ar iepriekšējiem diviem semināriem, kas norisinājas Polijā 2015. gadā un Horvātijā 2016. gadā, tad Latvijā ieradās arī pārstāvji no Danijas, Itālijas, Šveices un Nīderlandes, kuri iepriekšējos semināros nepiedalījās.

Starptautiskā semināra svinīgo atklāšanas uzrunu teica LLU LF dekāne, profesore Zinta Gaile. Semināra darba kartība bija visai sapringta (pielikumā), jo tā laikā tika pārrunāti svarīgi un nozīmīgi jautājumi par jaunākajām norisēm vai izmaiņām attiecīgajā institūcijā, kas veic Augu šķirnu saimniecisko īpašību novērtēšanu un nodarbojas arī ar jauno šķirnu iekļaušanu katalogā.

Atskaites par savām pārstāvētajām institūcijām sniedza – Austrija (AGES), Beļģija (ILVO), Horvātija (CCAFRA-Institute for Seed and Seedlings), Čehija (UKZUZ, National Plant Variety Office), Igaunija (Agricultural Reserch Centre, Viljandi Variety Testing Centre), Francija (GEVES), Vācija (Bundessortenamt), Ungārija (NEBIH, Variety Testing), Itālija (CREA-DC as seed center of CREA), Lietuva (VATZUM), Nīderlande (Naktuinbouw), Polija (COBOUR), Slovākija (UKSUP), Slovēnija (Agricultural Institute of Slovenia), Šveice (Agroscope), Dānija (Tystofte Foundation) un Latvija.

Pēc katras valsts nelielas atskaites semināra dienas kartībā bija ļoti nozīmīgs un svarīgs punkts, ko ierosināja Austrijas kolēģi – uzsaukums HORIZON 2020 Outline work program 2018 – 2020, saistībā ar izmēģinājumiem, kas tiek veikti augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanai un AVS veikšanai. Detalizētu informāciju par projekta iespējam sniedza Austrijas un Francijas pārstāvis. Šobrīd jau ir atsūtīti pirmie dokumenti, kur katrai valstij jāizvērtē sava vēlme piedalīties šajā projektā un jāatzīmē, kurā konkrētajā jomā plāno to darīt (projektam tiek plānotas vairākas sadaļas). Tā Latvijai būtu ļoti nozīmīga lieta - piedalīties šajās aktivitātēs un sadarboties ar citām ES valstīm tieši augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas izmēģinājumu jomā.

Kā viens no svarīgākajiem semināra dienas kārtības jautājums bija saistībā ar kviešu dzeltenās rūsas izpētes projektu, par kuru ziņoja Francijas pārstāve un projekta koordinatore Valerie Cadot, kā arī Dānijas parstāvis. Arī šim projektam tiek gatavots Horizon 2020 projekts, kas, pēc pārstāvju informācijas, ir jau izgājis pirmo posmu. Latvijā 2017. gadā šī projekta ietvaros bija ierīkoti divi izmēģinājumi – MPS Pēterlaukos un AREI Stendē, kur bija jānovērtē vai attiecīgajām šķirnēm parādās kviešu dzeltenā rūsa (šī projekta koordinatori profesore Biruta Bankina un LAAPC). 2018. gada ražai tiek piedāvātas iespējas iesēt vairākās vietās pārbaudāmās šķirnes tieši SĪN veikšanas vietās.

Polijas kolēģi sniedza īsu atskatu par Kartupeļu SĪN ekspertu semināru, kas norisinājās Polijā no 30. un 31. maijām un galvenais semināra akcents bija veltīts kartupeļu šķirnu pārbaudei un izturības izvērtēšanai uz kartupeļu lakstu puvi, un sausplankumainību.

Semināra laikā dalībnieki devās apskatīt Augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas izmēģinājumus LLU LF MPS “Pēterlauki”. Neskatoties uz to, ka semināra dalībniekus laikapstākļi nelutināja, tomēr lielākā daļa no semināra dalībniekiem bija ieinteresēti doties apskatīt izmēģinajumus par kuriem īsumā tika izklāstīta gan audzēšanas tehnoloģja, gan pielietotie šķirnu salīdzināšanas principi. Žēl, protams, ka lietainā laika dēļ seminara dalībniekiem nevarējām parādīt arī citus izmēģinājumus.

Pirmā semināra diena noslēdzās ar alus darīšanas tradīciju Latvijā iepazīstināšanu, tika baudīti latviski ēdieni un mūsu tautasdziesmas grupas “Tautumeitas” izpildījumā.

Otrā semināra dienā visi dalībnieki iepazinās ar Čehu kolēģu sagatavoto aptauju apkopojumu par ziemcietības rezultātiem ziemāju labībām un ziemas rapsim. Aptaujas rezultāti uzskatāmi atspoguļoja informāciju par attiecīgo sugu ziemcietību katrā valstī un kādas atšķirības ir tās novērtēšanā. Čehu kolēģi prezentēja arī aptaujas apkopojumu par cukurbietēm, kas Latvijā jau kādu laiku vairs netiek audzētas, bet lielākajā daļā Eiropas ir ļoti nozīmīgs kultūraugs.

Semināra dalībniekiem bija iespēja noklausīties arī Poļu kolēģa ziņpjumu par novērojumiem abiotiskā stresa izturības novērtēšanā graudaugiem, kā, piemēram, sausums un ziemcietība, veicot augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu Polijā.

Dzirdējām ziņojumu no Franču kolēģiem par viņu pētījumiem, kas veikti dažādu šķirņu un slāpekļa mēslojuma efektīvai izmantošanai.

Semināra noslēgumā tika pārrunāta nākamā gada ES SĪN veicēju semināra provizoriskā dienas kārtība un semināra norises laiks. 2018. gadā starptautisko ES SĪN veicēju semināru organizēs Beļģija, savukārt 2019. gada semināru pieteikusies organizēt Nīderlande.

Pavadot semināra dalībniekus uz lidostu, bija ļoti patīkami saņemt atzinības vārdus par izcili noorganizēto semināru, kā arī saņemt pateicības e-pastus gan no Vācijas, Dānijas un citām valstīm.

Vēlos no sirds pateikties par atbalstu semināra noorganizēšanā:
* LF dekānei Zintai Gailei par morālo atbalstu;
* LF Agrobiotehnoloģijas institūta lietvedei Inesei Bergmanei pat tehnisko atbalstu iesienot un komplektējot semināra materiālus;
* LF 4. kursa studentam Rihardam Berķim par pieteikumu apkopojumu, vizītkaršu sagatavošanu;
* ZM Lauksaimniecības departamenta vecākai referentei Daigai Bajalei par pieteikuma veidlapas sagatavošanu;
* savai ģimenei par tehnisko atbalstu materiālu noformēšanā, sertifikātu sagatavošanā un citu sīku darbiņu veikšanā;
* MPS “Pēterlauki” meitenēm un Gunitai Bimšteinei par ziediem semināra telpas noformējumam;
* pateicos arī ZM par piešķirto finansiālo atbalstu 11^tā starptautiskā ES SĪN veicēju semināra organizēšanai.

Informāciju sagatavoja
Anda Rūtenberga-Āva